Vārds “šampūns” nāk no Hindu valodas vārda “champo”, kas burtiski nozīmē - spiest vai masēt. Bengāļu uzņēmējs Sake Dean  Mahomed pēc “champu” rituāla piedzīvošanas Indijā, nolēma atvērt publisko pirti Anglijas laukos, kur, imitējot “champu” praksi, piedāvāja nobaudīt ārstnieciskās tvaika masāžas. Šīs masāžās viņš nodēvēja par “shampooing” jeb putošanu.

Pēc ‘Forbes’ statistikas 98% no pasaules bagātākajiem vīriešiem ir gludi izskūti, viņiem nav ne bārdas ne ūsas. Tikai 2% no pasaules bagātākajiem vīriešiem ir apmatojums uz sejas.

Ādu mitrinoši līdzekļi ir populāri jau kopš Mezolīta laikmeta 10 000 gadu p.m.ē, kad cilvēki smērēja uz savas ādas dzīvnieku taukus, lai ilgāk saglabātu to elastīgu. Arī vēlāk, pirms Kolumba ēras laikā, sievietes Latīņamerikā izmantoja netradicionālus ādas mitrinātajus, kā piemēram - avakado. Taču Brazīlijā un Āfrikā priekšroka, galvenokārt, tika dota palmu eļļai.

Senāk grieķu sievietes, lai novērstu sejas ādas novecošanu, izmantoja pienā izmērcētu maizi. Savukārt, Hipokrāts apgalvoja, ka sejas iesmērēšana ar medu ir galvenais faktors, kas nodrošina svaigu un jauneklīgu izskatu. Taču Atpazīstamais romiešu ārsts Galens 200 gadus pirms mūsu ēras izgatavoja pirmo auksto krēmu (nosaukts pēc tā, kā tas lika justies ādai), izkausējot bišu vasku rožu eļļā un pievienojot ūdeni.