26.maijā mēs, TEHNOdraugi, ņēmām dalību auto orientēšanās sacensībās “Vidzemes šosejas pieturas”, kuras organizē “Mellenes ar pienu” un “Blueberry Travel”. Pasākuma mērķis ir vienas dienas laikā apskatīt četrus Vidzemes novadus – Raunu, Smilteni, Api un Alūksni. Sacensību princips ir salīdzinoši vienkāršs, reģistrē komandu līdz 7 personām, iemaksā dalības maksu par katru, un dodies uz nozīmēto starta vietu. Jāņem vērā, ka japarūpējas par savu auto un, ieteicams, arī par pusdienām, jo visa diena tiek pavadīta automašīnā. Starta vietā tiek dots maršruts, kas sastāv no 17 lieliem un pāris papildus uzdevumiem, iekļaujot populārākās un “must see” (verts redzēt) vietas šajos novados. Dalībniekiem ir japilda aizraujoši uzdevumi, katrā apskates objektā. No pieredzes varam teikt, ka šāda veida tūrisma vietu apskatīšana palīdz uztvert informāciju un ir ko atcerēties.

Jāmin, ka mēs, šāda tipa sacensībās piedalījāmies pirmo reizi, un nebijām rallja veterāni. Ierodoties nozīmētajā starta vietā secinājām, ka papildus punktus var nopelnīt par oriģinālāko komandas formu un automašinās noformējumu. Dalībnieki atrada ļoti radošus risinājumus auto dekorācijām un saviem tērpiem. Organizatori parūpējās par rīta kafiju un brokastīm pirms starta un tad viss sākās...

Lūk, mēs izstāstīsim, ko redzējām un, ko piedzīvojām.

Novads Nr. 1

 

“Neliela pilsēta ar provinces šarmu.”

Rauna.

Rauna ir apdzīvota vieta Vidzemes augstienes ziemeļu malā, neliela pilsēta ar provinces šarmu. Par spīti saviem nelielajiem izmēriem, tā sniedz tūristam plašu variāciju ar atpūtas un apskates vietām. Starpcitu, Raunas pilsētā bija nozīmētais starts, kur tad mēs sākām savu vienas dienas ceļojumu pa Vidzmemes šosejas pieturām.

Raunas novada kontrolpunkti:

• Zemnieku saimniecība “Mežnoras”
• “Latvijas ķiploks”
• Raunas Staburags
• Raunas brīvības pieminieklis
• “Siera ražotne”

 

 

Zemnieku saimniecība “Mežnoras” maršruta kartē bija norādītas, kā pirmais kontrolpunkts, sekojot instrukcijām, turp arī devāmies. Taču, kā izrādās, pārējie Raunas novada kontrolpunkti atradās daudz tuvāk startam. Redz, īsti rallija veterāni, pirms dodās nozīmētajā virzienā, apskata karti un brauc uz kontrolpunktiem tādā secībā, lai izniekotu pēc iespējas mazāk laika. Bet šis stāsts nav par mums :) Tā nu sanāca, ka jau pašā rallijā sākumā kļuvām par nelieliem zaudētājiem laikā.

Saimniecība audzē agrās zemenes zem plēves segumos un uz lauka, kā arī vasaras un rudens avenes. Piedāvā ekskursijas ar degustācijām un no audzētajām ogām ražo mājas vīnu. Šajā kontrolpunktā tika doti trīs uzdevumi: jānoskaidro kādam nolūkam tika izmantotas pirmās audzētās zemenes, cik aptuveni ir sēklu uz vienas zemenes virsmas un jānofotografējas kopā ar saimnieku, degustējot vīnu. Starpcitu, primās audzētās zemenes izmantoja medicīnas nolūkiem.

“Tā ir vieta, kur no ķiploka tiek ražots gandrīz viss un nedaudz vairāk.”

 

“Latvijas ķiploks” atrodas pašā Raunas centrā, tā ir vieta, kur no ķiploka tiek ražots gandrīz viss un nedaudz vairāk. Nelielā un mājīgā koka mājā, kuras sienas šķiet jau pašas no sevis smaržo pēc ķiploka, mūs sagaidīja saimnieces ar uzdevumu. Bija jānoskaidro, kas atradās šajā ēkā pirms to pārņēma “Latvijas ķiploks”, jāmin senlatviešu vārdu tulkojumi un jānobildējas ar saimniecēm. Ņemot vēra vēsturisku koka arhitektūru nebija grūti uzminēt, ka ēka iepriekš tika izmantota slimnīcas vajadzībām. Ar senlatviešu vārdiem un izteicieniem bija grūtāk. Iegādājāmaies ķiploku graudziņus, iedzērām ķiploku degvīnu un devāmies tālāk.

Nākamis apskates punkts tepat Raunā bija Raunas Staburags. Tas ir unikāls dabas veidojums, un mūsuprāt, katram latvietim ir pienākums to apskatīt. Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, aptuveni 1.5 km attāluma no pilsētas centra. Tas ir 3.5 m augsts un 17 m garšs avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Šī objekta vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem un tas ir iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Staburga flora un fauna ir unikāla, tā apkārtnē ir satopamas retas sūnu sugas, zīdītāji, kā arī zivis – adata, kas ir iekļauta Sarkanajā grāmatā. Pēc Daugavas Staburaga appludināšanas, tas ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā. Diemžēl vieglās pieejamības un apmeklētāju nevērības dēļ Staburags ir arī viens no apdraudētakajiem dabas objektiem Latvijā. Ņemot vēra tā unikalitāti un vēlmi sargāt, rallija dalībniekiem bija tikai viens uzdevums – piesardzīgi uztaīsīt komandas “selfiju”.

Atgiežoties Raunas pilsētas centrā, precīzāk Rīgas ielā 1, mūsu skatus pārņēma Brīvības piemineklis. Jā, tas pats, tikai daudz mazāks. Kā izrādās, tas ir viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvibas pieminekļa projekta variantiem, kuru veidoja tēlnieks Kārlis Zemdegs. Raunas brīvības piemineklis savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gadā un tika veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai.  Pieminekļa pamatni, tā pat kā Rīgas Brīvības pieminekli, rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi – “Dievs, svētī Latviju”. Šajā kontrolpunkā pavadījām, salīdzinoši, maz laika, ņemo vērā, ka Raunas Staburags mūs pārņēma ar savu šarmu un mēs jau bijām kavētāji.  Izpildijām uzdevumus un devāmies tālāk – nedaudz ārpus Raunas pilsētas.

Uz “Siera ražotni” burtiski skrējām, tā kā katram kontrolpunktam bija norādits dalībnieku “sagaidīšanas laiks”. Šis bija pēdējais kontrolpunkts, jau tik iemīlētajā, Raunas novadā un atradās netalu no pilsētas centra. Ar šo ražotni jau bijām pazīstami attālināti no veikalu plauktiem, kuros sastopam Raunas makaronus. Izrādās, ka ražotne ir dibināta 2006. gadā un tās pirsmākumos tika ražoti tikai divi produkti. Šodien “Siera ražotne” piedāva vairāk kā 20 dažādus gardumus.  Viens no slavenākajiem uzņēmuma produktiem ražots no sierāboliņa, kas audzēts tepat Raunā, saimnieku ģimenes dārzā. Tāpat “Siera ražotne” slavena ar iepriekš jau minētajiem mājas makaroniem, kas pieejami dažādās garšās. Ja mums būtu jānominē oriģinālākais Vidzemes pieturvietu piedzīvojuma uzdevums, tad “Siera ražotne” ņemtu balvu bez konkurences. Kontrolpunkta uzdevums skanēja šādi – “Maksā 2 eur , liec maisā makaronus un brauc tālāk”. To arī veiksmīgi izdarījām un mājās, jau pēc rallija noslēgšanās, ēdod makaronus atcerejāmies “Siera ražotni” ar siltām atmiņām. Paldies Rauna, par emocijām un pieredzi, bet mēs dodamies tālāk!

“Unikāls dabas veidojums, un mūsuprāt, katram latvietim ir pienākums to apskatīt”

"Mūsu skatus pārņēma Brīvības piemineklis. Jā, tas pats, tikai daudz mazāks."

“Siera ražotne” -Maksā 2 eur , liec maisā makaronus un brauc tālāk.

Novads Nr. 2

Tā ir pilsēta, kurai cauri tek Abuls.

Smiltene.

Smiltenes novads ir pašvaldība Vidzemes vidienē. Novada centrs ir Smiletene. Tā ir pilsēta, kurai cauri tek Abuls un uz kura izveidotas trīs ūdenskrātuves – Tiltlejas ezers, Vidus ezers un Teperis. Pirmo reizi Smiltene minēta 1359. gadā kā Smiltenes pils. To uzbūvēja 1370. gadā un 1427. gadā pie pils bijusi tirgotāju un amatnieku apmetne, kas 1523. gadā dēvēta par miestu. 1920. gadā Smiltenei piešķīra pilsētas tiesības, jau pēc 15 gadiem Smiltenē bija vairāk  nekā 400 dzīvojamo māju , daudzi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākie bija lina un vilnas apstrādes uzņēmumi. Šodien Smiltenē dzīvo vairāk kā  5 000 iedzīvotāju un latvieši to pazīst kā “Smiltenes pienu”.

Smiltenes novada kontrolpunkti:

• Atpūtas bāze “Silmači”
• Mini zoo “Ezerlejas”
• Tepera ezera promonāde
• “Smiltenes piena” veikals
• Mēru muiža
• Atpūtas bāze “Trīssaliņas”

Smiltenes novadu sākām iepazīt ar tā teikt uzreiz ar atpūtu, jeb atpūtas bāzi “Silmači”. Lizdoles ezera krastā iekārtota jauka atpūtas vieta ar plašu iklaides iespēju klāstu. Šeit pieejamas 13 kempinga mājiņas, 10 viesnīcas numuri un laivu māja ar 3 numuriem. Kopā naktsmītne spēj uzņemt 175 personas.  Savukārt, 10 hektaru lielā platība sniedz lieliskas iespējas organizēt grandiozus pasākumus ar lidz pat 1500 dalībniekiem. Aktīvās atpūtas piekritējiem tiek piedāvāti vairāki sporta laukumi, pelde ezerā, makšķerēšana vai vizināšanās ar laivām, ūdens velosipēdiem un kuteri. Iebraucot atpūtas bāzes teritorijā uzreiz var ne tikai pamanīt, bet arī just, to cik daudz laika un darba ir iegūldīts šīs bāzes pinveidošanā. Apkārt ir ļoti sakopts un katra zona ir pārdomāta. Sporta stadions ļauj ne tikai skriet distances, bet arī lekt tallēkšanu. Piemērota vieta, piemēram, sporta spēļu organizēšanai vai draugu kompānijām, kas priekšroku dod aktīvai atpūtai. Kempinga mājiņas ir ļoti simpātiskas un atrodas pašā ezera krastā. Rallija dalībniekiem šajā kontrolpunktā nācās lekt tālumā un fotografēties pie atpūtas bāzes “Silmači” logo.

Netālu no, iepriekš minētās, atpūtas bāzes, atrodas mini zooloģiskais dārzs “Ezerlejas”. Šajā teritorijā mīt svešzemju un vietēji putni, un dzīvnieki. Ja ir vēlēšanas apskatīt kaut ko eksotisku, tad noteikti jādodas uz “Ezerlejām”, šeit ir pundurkaziņas, dambrieži, mufloni, baibaki, turiši, lapsas, degunlācīši, jenoti, manglicas un interesantu šķirņu aitiņas.

Katru gadu putnu un dzīvnieku kolekcija tiek papildināta. Saimniecībā var ne tikai apskatīt zooloģiskā dārza iemīniekus,  bet iegādāties šīs saimniecības produkciju ( atkarība no sezonas) , tajā skaitā arī dabīgo kosmētiku, ko ražo te pat “Ezerlejās”. Saimniece sagatavoja uzdevumu – puzli, kas jāsaliek noteiktā laikā posmā. Uzdevums no organizotoriem – komandas fotogrāfija ar kādu no zooloģiskā dārza iemītniekiem.

“Gudrības pasmēlāmies un nogaršojām granulētu saldējumu.”

Savu ceļu turpinājām Smiltenes virzienā – uz Tepera ezeru. Tepera ezers Smiltenē izveidots aizsprostojot Abula upi. Teperis, pazīstams arī kā Tepera ūdenskrātuve un Ēmura ezers, ir ūdenskrātuve Abula upē Smiltenē. Ezera sākums meklējams laikā , kas tika aizsprostota Abula upe tādējādi veidojot Telera ezeru. Pirmais ezera nosaukums bija Kalnezers. Starpcitu, tieši šis fakts bija jānoskaidro rallija dalībniekiem ierodoties kontrolpunktā. Interesants fakts, ka 1901.gadā Smiltenes muižas īpašnieks – firsts Pauls Līvens uz Tepera ezera uzcēla pirmo ūdens elekstrostaciju  Baltijā. Pēc 12 gadiem ar firsta Līvena līdzdalību, pabeidza Smiltenes hidroelekstrostacijas būvi, kas bija viena no modernākajām HES tā laika Eiropā. Eelektrostaciju slēdza 1961. gadā.

Tepera lielākais dziļums ir 5,5 m, bet vidējais dziļums 2,4 m. Šodien  ezera kompleksā atrodas futbola , volejbola  un hokeja laukums, kā arī sporta komplekss “Teperis” ar autokrosa trasi un kartingrasi. Šeit ir izveidota romantiska promonāde, dambis un peldoša strūklaka, kas nakts stundās tiek arī izgaismota.  Mums bija iespēja apskatīt strūklaku tuvplānā – dalībniekiem ar SUP dēli bija jāpeld līdz strūklakai, jāsmeļ ūdens spainis un tas viss uz laiku. Aktarībā cik ātri to paveicam, tik punktus saņemam. Aktīvs uzdevums un bija jūta sīva konkurence dalībnieku vidū.

Atradāmies netālu no nākošā kontrolpunkta-  “Smiltenes piena” veikala. Pašā Smiltenes centrā, Mūrnieku ielā 2, atrodas veikals, kurā saimnieko viena no īstajām Latvju saimniecēm – Ilze Briede. Lai gan veikala durvi rotā “Smiltenes piena” logo, šeit iespējams iegādāties arī citus Smiltenē ražotus gardumus.  Par Donu Ilzi teikts tā: “...viena kārtīga latviešu saimniece, no kuras var pasmelties gudrības un spēku!”. Redz ar saimneici iepazināmies, izpildījām  uzdevumu ( bija jāuzim, kas tas par piena produktu pēc garšas), gudrības pasmēlāmies un nogaršojām granulētu saldējumu. Tādu iepriekš, mēs, dzīvojošie Rīgā, nebijām redzejuši. Ļoti gards “Smiltenes piena” ražojums, taču nezināmu iemeslu dēļ pieejams tikai pašā Smiltenē un pāris vietās Rīgā. Saldējums ir granulēts un tiklīdz tas nonāk mutē ātri vien izkūst. Jāmin, ka šī granulu ideja ir lielisks risinājums bērniem, tā kā ar šādu saldējumu ir grūti nosmērēties. Paldies Ilzei par viesmīlību, bet mums jādodās tālāk!

Vieta ar neparasto nosaukumu Mēri atrodas 15 km attālumā no Smiltenes centra, kurā mēs atradāmies pēc “Smiltenes piena” veikala apmeklējuma . Mēros atrodas Mēru muiža, kas pašlaik tiek atjaunota un, kuras telpās šobrīd mājo Smiltenes novada muzejs.

Mēru muiža minēta 17. gadsimta Zviedru Vidzmenes laika muižu revīziju dokumentps. 19.gadsimta vidū izveidojās muižas centrs ar kungu māju un saimniečības ēkām. Tagadējo muižas kungu māju tās īpašnieks Jākobs Hekers celis neorenesanses stilā 1907. gada, iespaidojeis no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks siluets un  iespaidīgi izmēri. Pēc 1920. gada zemes reformas Mēru muiža sadalīta 91 vienībā 1464 hektāru platībā.  Kungu mājā iekārtoja pagasta skolu, pēc Otrā pasaules kara  tajā darbojās Birzuļu pamatskolas, kas slēgta 2009. gadā un 2011. gadā Mēru muižas kungu ēkā iekārtoja Smiltenes novada muzeju. Jāpiebilst, ka pavisam nesen, remontdarbu laikā, Mēru muižā atrasts neparasts dārgums- sena vēstule. Noņemot grīdlīstes , strādnieks spraugā starp grīdas dēļiem un sienu pamanījis aploksnes maliņu, kuru veiksmīgi izvilcis ārā. Aploksnē atradās vēstule rokrakstā, vācu valodā un, tā kā tajā pieminēti 1901. – 1903. gads, visticamāk vēstule tapusi ap 1903. gadu.

Mēs devāmies uz muižu apskatīt tās parku, pieejamās muzeja ekspozīcijas un vienu no lielākajiem ozoliem Latvijā, kas atrodas Mēru muižas parkā. Ozols atrodas tieši blakus muižai, un mūsu uzdevums bija izmērīt tā apkārtmēru neizmanotojot nekādus palīginstrumentus. Likām lieta plaukstas , sprīdīšus un izmērījām salīdzinoši precīzi, saņemot maksimālo punktu skaitu. Muiža ir patiešām skaista, par spīti tam, ka ir jūtams pagājuša gadsimta un skolas nospiedums tajā. Dodamies tālāk – uz vēl vienu atpūtas bāzi.

Smiltenes novadu noslēdzām ar atpūtas bāzi “Trīssaliņas”. Aptuveni 15 minūšu braucienā no Mēru muižas, Grundzāles pagasta iekārotots atpūtas komplekss uz trīs salām, apkārt Mucenieku dīķim. Īpaša vieta romantiskai atpūtai, ģimenēm un svinībām. Lai visa diena nebūtu jāpavada viesmīlīgajās viesu naa telpās, saimnieki ir parūpējušies par, atbilstoši sezonai, atpūtas iespējām dabā – labiekārtoti sporta laukimi, pludmale, laiva, katamarāns, dabas taka, izbrauciens ar “Zebrēnu” un skatu tornis, kurā arī bija jāpilda nākošais rallija dalīnieku uzdevums.

“Var ne tikai pamanīt, bet arī just, to cik daudz laika un darba ir iegūldīts šīs bāzes pinveidošanā.”

“Mēru muižā atrasts neparasts dārgums- sena vēstule.”

"Īpaša vieta romantiskai atpūtai, ģimenēm un svinībām."

Novads Nr. 3

Gaujienas pagastā, kas robežojas ar Smiltenes novadu, atrodas mistiska vieta – Memoriālais muzejs “Anniņas”. Ienākot muzeja teritorijā, vienu brīdi sāk sķist , ka esi pazudis laikā. Pirmās asociācijas - nokļūsti mazā pilsēta tikai 200 gadus atpakaļ.  Jāzeps Vītols par Gaujienu ir teicis:“Gaujiena- mana paradīze.” Šis ir izcili ainaviskais parks, kur bijušās muižas aldara mājā ierīkots momoriālais muzejs “Anniņas”. Parka teritorijā ir avots, kas pēc būtības jau ir unikāls, nemaz nerunājot par tā atrašanās vietu un izskatu. Mūsu uzdevums bija atrast šo avotu, nofpgrafēties tam blakus un nodziedāt dziesmu uz terases. Pavadījām laiku ar smaidu, pozitīvām emocijām un smēlāmies iedvesmu apkārtejā vidē – muižas parkā.

Dodamies tālāk uz Trapeni, kas senāk dēvēta par Bormaņiem, ciems Apes novadā. Ceļā mūs pavada Latvijā garākā lapegļu aleja, kas sliecas nogriežoties no Vidzemes šosejas līdz pat pašai Trapenei. Elpu aizraujošs ceļš. Kontrolpunkts šajā ciemā bija sākumskola un Ojāra Vācieša piemiņas zīme, kas atrodas skolas teritorijā. Trapenieši ir ļoti lepni par novadnieku saukt O.Vācieti, kurš šeit ir pavadījis savus bērnibas un skolas gadus. Uzdevums, protams, saistīts ar Vācieti un fotogrāfijām. Visu izpildam un dodamies tālāk.

Ieteikums nākošajam rallijam, izlasīt visus papilduzdevumus :)

Te pat, kur aleja jau beidzas, ir pagrieziens uz senlietu muzeju “Fazāni”, kur mūs jau sagaidīja saimnieks ar ļoti interesantu uzdevumu. Muzejā ir apskatāmi aptuveni 50 000 dažādu priekšmetu, lielakā daļa no tiem ir ziedoti saimniekiem  un pats vecākais muzeja eksponāts ir 300 gadus vecs. Ļoti patīkami bija iepazīties ar Apes novada ražotāju produkciju, pagaršojām un aptaustījām. Pienāca laiks atvadīties no Apes novada un doties uz pēdejo – Alūksnes novadu.

“Nokļūsti mazā pilsēta tikai 200 gadus atpakaļ.”

 “Ceļā mūs pavada Latvijā garākā lapegļu aleja.”

"Muzejā ir apskatāmi aptuveni 50 000 priekšmetu."

Novads Nr. 4

Alūksni iepazīnām ar Padomju armijas raķešu bāzi Zeltiņos. Bijusī kodolraķešu bāze likvidēta 1989. gadā. Objektā ir apskatāma kara pilsētiņa, raķešu uzglabāšanas angāri, palaišanas laukumi un pat Ļeņina piemineklis, pie kura atradās mūsu nākošais uzdevums. Starpcitu, šis Ļeņina piemineklis iepriekš atradās Alūksnes centrālajā laukumā. Braucām uz bāzi ar īpašu entuziasmu un cerību, ka  uizdevums būs saistīts ar šaušanu un bijām patīkami pārsteigti,kad mūsu cerības attaisnojās. Šāvām! Paldies par pieredzi, dodamies tālāk!

Šajā kontrolpunktā secinājām, ka papildus esošajiem uzdevumiem ir arī tādi, kas netika norādīti maršrutā, bet tika uzrādīti tā beigās kā papildus iepsējas. Secinājam, ka gandrīz katrā no kontrolpunktiem bija vēl viens papilduzdevums. Nākotnē, noteikti iepazīsimies ar visiem uzdevumiem laicīgi.

Nākamā pietura Uģa Puzuļa keramikas darbnīca. Vienīgais Alūksnes novada keramikas amata meistars, kurš veido Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu. Savu amatu apguvis Rēzeknes LMV keramikas nodaļā. Pirmo cepli iekurinājis 1993. gadā, ko var uzskatīt par darbnīcas sākumu. Jāatdzīstās, ka šajā kontrolpunktā uztruējāmies ļoti īstu brīdi. Izpildijām uzdevumu, iepazinamies ar īsu instruktāžu podniecībā un traucāmies tālāk – uz Alūksni! Paldies Uģim par viesmīlību.

Kā pēdējais kontrolpunkts mūsu dienas maršrutā bija norādīts Alūksnes Tempļakalna skatu tornis. Starpcitu tā arī pilsētas augstāka vieta, kas dod pilsētai ausgtākās pilsētas statusu Latvijā. Tornis atrodas Alūksnes ezera krastā, tā augstums sastāda 37.8 m. Tas ir viens no augstākajiem koka torņiem Latvijā un līdz tā augšai ved 153 pakāpieni. No torņa paveras burvīgs skats uz Muižas parku, Alūksnes ezeru, kā arī Livonijas ordeņa pili. Protams, lai izpildītu mūsu pēdejo šī piedzīvojuma uzdevumu, kāpām tornī. Ja torņa apakšā māc bailes un nepārliecinātība, tad jāmet malā šādas pārdomas, jo ir vērts! Skats ir elpu aizsaurjošs, tornis ir ļoti drošs un personāls draudzīgs.

“Paldies Uģim par viesmīlību.”

“Šāvām!”

“Kāpām tornī- ir vērts!”

P.S.